uzskricelēt
uzskricelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzskricelēju | uzskricelējam | uzskricelēju | uzskricelējām | uzskricelēšu | uzskricelēsim |
| 2. pers. | uzskricelē | uzskricelējat | uzskricelēji | uzskricelējāt | uzskricelēsi | uzskricelēsiet, uzskricelēsit |
| 3. pers. | uzskricelē | uzskricelēja | uzskricelēs | |||
Pavēles izteiksme: uzskricelē (vsk. 2. pers.), uzskricelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzskricelējot (tag.), uzskricelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzskricelētu
Vajadzības izteiksme: jāuzskricelē
1.Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut ko tur uzskricelēju.
- kurus biju uzskricelējusi, runādama pa telefonu ar morga darbinieku:
- Norādes uzskricelējis, nomet rakstīkli turpat uz galda.
- Daudzslāņainākie darbi ir pildīti ar uzskricelētiem tekstiem, aplikāciju skrambām un karikatūrai līdzīgiem zīmējumiem, kas kopā ar spontanitāti veido kompleksu kārtojumu.
- Tas varētu būt tāpēc, ka, lai kaut vai pieteiktu kādu cilvēku kādam apbalvojumam, ir jāuzraksta vēstule, nevar iztikt tikai ar uzskricelētām divām rindiņām.