uzskrīvēt
uzskrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzskrīvēju | uzskrīvējam | uzskrīvēju | uzskrīvējām | uzskrīvēšu | uzskrīvēsim |
| 2. pers. | uzskrīvē | uzskrīvējat | uzskrīvēji | uzskrīvējāt | uzskrīvēsi | uzskrīvēsiet, uzskrīvēsit |
| 3. pers. | uzskrīvē | uzskrīvēja | uzskrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: uzskrīvē (vsk. 2. pers.), uzskrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzskrīvējot (tag.), uzskrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzskrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāuzskrīvē
Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valdanas nosaukumam pāri kāds ar greiziem burtiem bija uzskrīvējis: " Labāk nevajag!"