uzskrullēt
uzskrullēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzskrullēju | uzskrullējam | uzskrullēju | uzskrullējām | uzskrullēšu | uzskrullēsim |
| 2. pers. | uzskrullē | uzskrullējat | uzskrullēji | uzskrullējāt | uzskrullēsi | uzskrullēsiet, uzskrullēsit |
| 3. pers. | uzskrullē | uzskrullēja | uzskrullēs | |||
Pavēles izteiksme: uzskrullē (vsk. 2. pers.), uzskrullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzskrullējot (tag.), uzskrullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzskrullētu
Vajadzības izteiksme: jāuzskrullē
Izveidot (ko) lokveidā, spriālveidā uz augšu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Durvis atvēra drukns vīrs ar mazām, rūpīgi uzskrullētām ūsiņām apaļajā sejā.
- Švītīgi uzskrullētās ūsas likās nejaušas, tā kā mākslīgi pielipinātas.
- Te sarunā iekrīt pats mājastēvs, drukns sārtvaidzis ar braši augšup uzskrullētām ūsām.
- Oficierim ūsas paaugušās krietni garākas, paskat, pat galiņi uzskrullēti uz augšu.
- Goda vārds, tās bija vienas varenas ūsas: tādas līksmas, ar augšup uzskrullētiem galiem.