uzsaukties
uzsaukties apvidvārds
1.Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
2.Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau iepriekš par savu starta pozīciju izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā varēja neuzsaukties Rubene Rants , Talsu un
- Pēc pusdienas aiziešu uz Līzi un aprunāšos , kad tā grib iet skaitīt pātarus , liksimies svētdienu pirmo un otro reizi uzsaukties , nākošā svētdienā trešo reizi un tūliņ salaulāties
- Es biju tas, kurš pats uzsaucās uz paklāja.
- Jaunais pāris, vietējie cilvēki, Marija Ratniece un Miķelis Bārtnieks, zirga kamanās brauc pie mācītāja uzsaukties jeb sarakstīties.