uzsēdināt
uzsēdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsēdinu | uzsēdinām | uzsēdināju | uzsēdinājām | uzsēdināšu | uzsēdināsim |
| 2. pers. | uzsēdini | uzsēdināt | uzsēdināji | uzsēdinājāt | uzsēdināsi | uzsēdināsiet, uzsēdināsit |
| 3. pers. | uzsēdina | uzsēdināja | uzsēdinās | |||
Pavēles izteiksme: uzsēdini (vsk. 2. pers.), uzsēdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsēdinot (tag.), uzsēdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsēdinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzsēdina
1.Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
1.1.Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un dažreiz pat vēl piepalīdzēs mazāko, piemēram, uzsēdināt uz palodzes.
- Uzsēdini tādu uz traktora, viņš varbūt desmit hektārus apars...
- Kad uzsēdina viņu zirga mugurā, Kristaps visu laiku smaida.
- Mani uzreiz ielenca ļaudis, un es tiku uzsēdināts uz bizonādu ķīpas.
- Un Artūrs kā nevilšus viņu satvēra, pievilka, uzsēdinādams uz sevis.