uzsaukt
uzsaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsaucu | uzsaucam | uzsaucu | uzsaucām | uzsaukšu | uzsauksim |
| 2. pers. | uzsauc | uzsaucat | uzsauci | uzsaucāt | uzsauksi | uzsauksiet, uzsauksit |
| 3. pers. | uzsauc | uzsauca | uzsauks | |||
Pavēles izteiksme: uzsauc (vsk. 2. pers.), uzsauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsaucot (tag.), uzsaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsauktu
Vajadzības izteiksme: jāuzsauc
1.Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
1.1.Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
1.2.Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piem., dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
2.Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
3.joma: reliģija Paziņot par saderināšanos (baznīcā no kanceles) – par mācītāju.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pienākumos bija uzsaukt tostus un piedāvāt to darīt arī pārējiem.
- Rahuls mums uzsauc pa alus pudelei, un apsēžamies krastmalas smiltīs.
- Tad pārcēlājs viņam uzsaucis: « Nestāvi, palīdzi vilkt!»
- - uzsauca Zina, tomēr cēlās un iedeva kaķim gabaliņu gaļas.
- Atpakaļceļā gan lielāks vējš, un vjetnamietis Arčam uzsauc — palīdzi!