uzpīt
uzpīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpinu | uzpinam | uzpinu | uzpinām | uzpīšu | uzpīsim |
| 2. pers. | uzpin | uzpinat | uzpini | uzpināt | uzpīsi | uzpīsiet, uzpīsit |
| 3. pers. | uzpin | uzpina | uzpīs | |||
Pavēles izteiksme: uzpin (vsk. 2. pers.), uzpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpinot (tag.), uzpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpītu
Vajadzības izteiksme: jāuzpin
Pīt un pabeigt pīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No trim mīklas gabaliem uzpin pīni, kas veido maizes kukuli.
- Pie viņa var pieteikties arī uz nodarbībām un iemācīties uzpīt pats savu groziņu.
- Taču gribēju iemācīties uzpīt vainagu, neizmantojot diegu.
- Kad kāpurs pieaudzis, tas izlien no savas iztukšotās ēstuves, uzpin kokonu un iekūņojas.
- Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.