uzpirkt
Lietojuma biežums :
uzpirkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
2.apvidvārds Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
3.Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
Saistītās nozīmes
4.apvidvārds Uzņemt (kārti kāršu spēlē).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri