uzplaiksnīt
uzplaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplaiksnīju | uzplaiksnījam | uzplaiksnīju | uzplaiksnījām | uzplaiksnīšu | uzplaiksnīsim |
| 2. pers. | uzplaiksnī | uzplaiksnījat | uzplaiksnīji | uzplaiksnījāt | uzplaiksnīsi | uzplaiksnīsiet, uzplaiksnīsit |
| 3. pers. | uzplaiksnī | uzplaiksnīja | uzplaiksnīs | |||
Pavēles izteiksme: uzplaiksnī (vsk. 2. pers.), uzplaiksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplaiksnījot (tag.), uzplaiksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplaiksnītu
Vajadzības izteiksme: jāuzplaiksnī
uzplaiksnīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplaiksnu | uzplaiksnām | uzplaiksnīju | uzplaiksnījām | uzplaiksnīšu | uzplaiksnīsim |
| 2. pers. | uzplaiksni | uzplaiksnāt | uzplaiksnīji | uzplaiksnījāt | uzplaiksnīsi | uzplaiksnīsiet, uzplaiksnīsit |
| 3. pers. | uzplaiksna | uzplaiksnīja | uzplaiksnīs | |||
Pavēles izteiksme: uzplaiksni (vsk. 2. pers.), uzplaiksniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplaiksnot (tag.), uzplaiksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplaiksnītu
Vajadzības izteiksme: jāuzplaiksna
1.Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
1.2.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) – par jūtām, pārdzīvojumu.
1.3.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik pa laikam dažviet uzplaiksnī idejas par Latgales atdalīšanos no Latvijas.
- Taču mīlestība bija uzplaiksnījusi tik stipra, ka abi sagāja kopā.
- Pieļauju, ka pēkšņi var uzplaiksnīt vēlme par jaunu apvāršņu paplašināšanu.
- Uzplaiksnīja karsta iekāre, un viņš aizvien alkatīgāk ieķērās gludenajā ķermenī.
- Vienā no atžilbšanas reizēm viņa acu priekšā caur apsējiem uzplaiksnīja ārsti.