uzpucināt
uzpucināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpucinu | uzpucinām | uzpucināju | uzpucinājām | uzpucināšu | uzpucināsim |
| 2. pers. | uzpucini | uzpucināt | uzpucināji | uzpucinājāt | uzpucināsi | uzpucināsiet, uzpucināsit |
| 3. pers. | uzpucina | uzpucināja | uzpucinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpucini (vsk. 2. pers.), uzpuciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpucinot (tag.), uzpucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpucinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpucina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man ir kauns, ka Zatlers atlaiž Saeimu tad, kad Obama viņu uz to uzpucina.
- Kad piesteidzos pie dīķa, suni, iespējams, dobermani vai dogu, uzpucināja arī man,” tās dienas notikumus atceras Andrejs.