uzpucēt
uzpucēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpucēju | uzpucējam | uzpucēju | uzpucējām | uzpucēšu | uzpucēsim |
| 2. pers. | uzpucē | uzpucējat | uzpucēji | uzpucējāt | uzpucēsi | uzpucēsiet, uzpucēsit |
| 3. pers. | uzpucē | uzpucēja | uzpucēs | |||
Pavēles izteiksme: uzpucē (vsk. 2. pers.), uzpucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpucējot (tag.), uzpucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpucētu
Vajadzības izteiksme: jāuzpucē
1.Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes); izgreznot.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savu privāto teritoriju izdosies uzpucēt, pateicoties draugu atbalstam un devīgam dzīvesbiedram.
- Jau šomēnes uzpucēto skatuvi varēs iesildīt Variņu pagasta amatiermākslas kolektīvi.
- Svētki kopumā liek aizvien sarosīties, uzpucēt sevi un pilsētu.
- Atbraukuši no pilsētas, proti, no Rīgas uzpucētā centra.
- Ja man būtu tā naudiņa, kā es uzpucētu skolu!