uzpucēties
uzpucēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpucējos | uzpucējamies | uzpucējos | uzpucējāmies | uzpucēšos | uzpucēsimies |
| 2. pers. | uzpucējies | uzpucējaties | uzpucējies | uzpucējāties | uzpucēsies | uzpucēsieties, uzpucēsities |
| 3. pers. | uzpucējas | uzpucējās | uzpucēsies | |||
Pavēles izteiksme: uzpucējies (vsk. 2. pers.), uzpucējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpucējoties (tag.), uzpucēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpucētos
Vajadzības izteiksme: jāuzpucējas
Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes); izgreznoties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir brīnišķīga iespēja uzpucēties - kā ejot uz randiņu!
- Nevar taču vīrs visu laiku tev rādīties uzpucējies un iesmaržojies.
- — Nu jau uzpucējies kā uz pieņemšanu pie Ķīnas ķeizara.
- Atceros, ka vecākajam dēlam bija pasākums skolā, uz kuru biju uzpucējusies.
- Nikolajs pie manis ierodas, maigi sakot, uzpucējies.