uzlauzīt
uzlauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlauzu | uzlauzām | uzlauzīju | uzlauzījām | uzlauzīšu | uzlauzīsim |
| 2. pers. | uzlauzi | uzlauzāt | uzlauzīji | uzlauzījāt | uzlauzīsi | uzlauzīsiet, uzlauzīsit |
| 3. pers. | uzlauza | uzlauzīja | uzlauzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlauzi (vsk. 2. pers.), uzlauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlauzot (tag.), uzlauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlauzītu
Vajadzības izteiksme: jāuzlauza
Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai vajadzēja dzirdēt, kad mēs uzlauzām lūkas durvis, Vistings nodomāja.
- Kaspara Dimitera bloga ieraksts “ Kāpēc neuzlauzāt durvis?
- "Kopā ar Ukrainas kiberkaraspēku uzlauzām Kremļa interneta vietni, un tagad brīvpiekļuve nodrošināta visai Kremļa telefonu bāzei.
- Jā, mēs uzlauzām to māju, bet tajā nebija, ko zagt, un mēs, kā jau teicu, tikai negribējām gulēt zem klajas debess, un arī viņi to zina.
- Vienkārši uzlauzām viņu tajās brīvdienās un mēģinājām pieslēgties.