uzlāsmot
uzlāsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlāsmoju | uzlāsmojam | uzlāsmoju | uzlāsmojām | uzlāsmošu | uzlāsmosim |
| 2. pers. | uzlāsmo | uzlāsmojat | uzlāsmoji | uzlāsmojāt | uzlāsmosi | uzlāsmosiet, uzlāsmosit |
| 3. pers. | uzlāsmo | uzlāsmoja | uzlāsmos | |||
Pavēles izteiksme: uzlāsmo (vsk. 2. pers.), uzlāsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlāsmojot (tag.), uzlāsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlāsmotu
Vajadzības izteiksme: jāuzlāsmo
Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
Avoti: LLVV