uzlasīt
uzlasīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlasu | uzlasām | uzlasīju | uzlasījām | uzlasīšu | uzlasīsim |
| 2. pers. | uzlasi | uzlasāt | uzlasīji | uzlasījāt | uzlasīsi | uzlasīsiet, uzlasīsit |
| 3. pers. | uzlasa | uzlasīja | uzlasīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlasi (vsk. 2. pers.), uzlasiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlasot (tag.), uzlasīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlasītu
Vajadzības izteiksme: jāuzlasa
1.Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
1.1.Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem).
2.Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garā, lipīgā mēle ļoti labi noder, lai uzlasītu kukaiņus.
- Emu uzlasa arī dažādus akmeņus, lai labāk sagremotos augu šķiedras.
- — nošņaukājās Aušķens, rūpīgi uzlasot baltās ripiņas, visas kā vienu.
- Tā mēdz būt, ka leļļu teātris uzlasa talantīgos cilvēkus ar labajām balsīm.