uzlāčot
Lietojuma biežums :
uzlāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
Locīšana
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
2.Uzmīt 1(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi