uzbudināt

Lietojuma biežums :

uzbudināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums₁.

1.1.intransitīvs

1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izpausties uzbudinājumam₁ (piemēram, par runu, mīmiku).

2.joma: fizioloģija Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu₂.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri