uzbudinājums
uzbudinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbudinājums | uzbudinājumi |
| Ģen. | uzbudinājuma | uzbudinājumu |
| Dat. | uzbudinājumam | uzbudinājumiem |
| Akuz. | uzbudinājumu | uzbudinājumus |
| Lok. | uzbudinājumā | uzbudinājumos |
1.parasti formā: vienskaitlis Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
2.joma: fizioloģija Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja Jums ir grūtības sajust uzbudinājumu, dzimumakts visdrīzāk sniegs vilšanos.
- Protams, masturbēju arī tad, kad jūtu seksuālu uzbudinājumu.”
- Tad vīrietis, iespējams, uzbudinājumu jūt, taču erekcijas nav.
- Tas var radīt pārlieku uzbudinājumu, apjukumu, galvassāpes, bezmiegu.
- Tajos atrodamais serotonīns palīdz uzbudinājuma bremzēšanā, veicinot normālas cilvēka emocijas.