uzbudināt
uzbudināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbudinu | uzbudinām | uzbudināju | uzbudinājām | uzbudināšu | uzbudināsim |
| 2. pers. | uzbudini | uzbudināt | uzbudināji | uzbudinājāt | uzbudināsi | uzbudināsiet, uzbudināsit |
| 3. pers. | uzbudina | uzbudināja | uzbudinās | |||
Pavēles izteiksme: uzbudini (vsk. 2. pers.), uzbudiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbudinot (tag.), uzbudināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbudinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzbudina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums1.
1.1.intransitīvs
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
2.joma: fizioloģija Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad arī atzinos, ka man ļoti uzbudinošs šķiet atkailināts loceklis.
- Vai Jūs uzbudiniet savu draugu seksuāli pietiekoši stipri, neapņemos teikt.
- Jo seksuāli uzbudinātāks ir tēviņš, jo dziedzeri aktīvāk izdala sekrētu.
- kā rādamies viņš jokojās, un viņa balss uzbudināta mazliet drebēja.
- Tikai vēl viena sieviete — kārdinoša, uzbudinoša, bet sveša.