uzbudināmība
uzbudināmība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbudināmība | uzbudināmības |
| Ģen. | uzbudināmības | uzbudināmību |
| Dat. | uzbudināmībai | uzbudināmībām |
| Akuz. | uzbudināmību | uzbudināmības |
| Lok. | uzbudināmībā | uzbudināmībās |
1.Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
Stabili vārdu savienojumiSeksuālā uzbudināmība.
- Seksuālā uzbudināmība vārdkoptermins — psihiska un fiziska spēja reaģēt uz seksuāliem kairinājumiem
2.joma: fizioloģija Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iecienīts krāšņumaugs, kas izdala vielas, kuras veicina paaugstinātu uzbudināmību.
- Tas rada paātrinātu sirdsdarbību, roku trīcēšanu un uzbudināmības sajūtu.
- Svarīgs ir fakts, ka šajās struktūrās ir zems epileptizācijas slieksnis un augsta uzbudināmība.
- Aiz nervozitātes, vieglas uzbudināmības, noguruma un grūtībām koncentrēties nereti slēpjas magnija trūkums.
- Kolikas ir pārmērīga raudulība un uzbudināmība, kas nav saistīta ar patoloģiju, saslimstību.