uzblīst
uzblīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzblīstu | uzblīstam | uzblīdu | uzblīdām | uzblīdīšu | uzblīdīsim |
| 2. pers. | uzblīsti | uzblīstat | uzblīdi | uzblīdāt | uzblīdīsi | uzblīdīsiet, uzblīdīsit |
| 3. pers. | uzblīst | uzblīda | uzblīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzblīsti (vsk. 2. pers.), uzblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzblīstot (tag.), uzblīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzblīstu
Vajadzības izteiksme: jāuzblīst
uzblīzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzblīstu | uzblīstam | uzblīzu | uzblīzām | uzblīzīšu | uzblīzīsim |
| 2. pers. | uzblīsti | uzblīstat | uzblīzi | uzblīzāt | uzblīzīsi | uzblīzīsiet, uzblīzīsit |
| 3. pers. | uzblīst | uzblīza | uzblīzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzblīsti (vsk. 2. pers.), uzblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzblīstot (tag.), uzblīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzblīztu
Vajadzības izteiksme: jāuzblīst
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
2.Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
2.1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl arī tie nogājuši greizi – manipulāciju rezultātā uzblīdušas viņas pēdas!
- Man tavu tizlo un uzblīdušo seju arī nemaz negribējās redzēt.”
- Citādi viņi tik dāvidiski nebūtu, bet četros piecos gados uzblīstu.
- “Ja tava galva uzblīdīs vēl lielāka, tā pārsprāgs.”
- Ja tiksi pie jaunas sirds, aknas uzblīdīs kā piepūšamais baseins.