uzļekatāt
uzļekatāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzļekatāju | uzļekatājam | uzļekatāju | uzļekatājām | uzļekatāšu | uzļekatāsim |
2. pers. | uzļekatā | uzļekatājat | uzļekatāji | uzļekatājāt | uzļekatāsi | uzļekatāsiet, uzļekatāsit |
3. pers. | uzļekatā | uzļekatāja | uzļekatās |
Pavēles izteiksme: uzļekatā (vsk. 2. pers.), uzļekatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzļekatājot (tag.), uzļekatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzļekatātu
Vajadzības izteiksme: jāuzļekatā
Avoti: LLVV