uzļaut
uzļaut 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzļauju | uzļaujam | uzļāvu | uzļāvām | uzļaušu | uzļausim |
2. pers. | uzļauj | uzļaujat | uzļāvi | uzļāvāt | uzļausi | uzļausiet, uzļausit |
3. pers. | uzļauj | uzļāva | uzļaus |
Pavēles izteiksme: uzļauj (vsk. 2. pers.), uzļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzļaujot (tag.), uzļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzļautu
Vajadzības izteiksme: jāuzļauj
Avoti: LLVV