urdzināt1
urdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urdzinu | urdzinām | urdzināju | urdzinājām | urdzināšu | urdzināsim |
| 2. pers. | urdzini | urdzināt | urdzināji | urdzinājāt | urdzināsi | urdzināsiet, urdzināsit |
| 3. pers. | urdzina | urdzināja | urdzinās | |||
Pavēles izteiksme: urdzini (vsk. 2. pers.), urdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urdzinot (tag.), urdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urdzinātu
Vajadzības izteiksme: jāurdzina
Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss gājis gludi, gaižām jauki, līdz... ak, tu tētīt, visi atskārtuši - aiz mugurām kaut kāda skaņa, kaut kas tā kā tek, kā pil, kā urdzina.
- Brauciens no Rigas izvertas visai ekstrems lidz tikam brivdienu namina - musu Latvijas bezceli - ta ka braucam ziemas gadalaika, tad jo ipasi ir jauzteic musu celu stavoklis, it ipasi tie izskalotie cela gabali, kad peksni celam pa vidu ir visai prava sprauga, kur tek urdzina.