urdziņa
urdziņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | urdziņa | urdziņas |
| Ģen. | urdziņas | urdziņu |
| Dat. | urdziņai | urdziņām |
| Akuz. | urdziņu | urdziņas |
| Lok. | urdziņā | urdziņās |
1.Dem. → urga 1.
2.Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gandrīz katru dienu pa pirkstu pie manis tecēja maza, balta urdziņa.
- Vēlāk viņš ievēroja, ka no vienas nāss uz lūpām stiepās maza asiņu urdziņa.
- Sīkas zupas urdziņas steidzīgi traucās pār platmales malām, lai ātri uzsūktos novalkātajā tvīda žaketē.
- Bieži Caunupīti sauc arī par Urdziņu.
- kā urdziņa no zemes dzīlēm cēlies