urdzēt
urdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urdzu | urdzam | urdzēju | urdzējām | urdzēšu | urdzēsim |
| 2. pers. | urdzi | urdzat | urdzēji | urdzējāt | urdzēsi | urdzēsiet, urdzēsit |
| 3. pers. | urdz | urdzēja | urdzēs | |||
Pavēles izteiksme: urdzi (vsk. 2. pers.), urdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urdzot (tag.), urdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urdzētu
Vajadzības izteiksme: jāurdz
Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ir vienkārša un reizē glezna kā mežā starp vizbuļiem urdzošs avots.
- Smejas karsti, urdzēdama un burbuļodama.
- Strauts urdzēdams pazuda nākamajā baltajā laukumā.
- Kaut kur līdzās neredzama urdzēja upe.
- Viņam iekšā kaut kas urdzēja, kāds lasīja dzeju ( tobrīd vēl nesaprata, kurš).