tūliņ
Lietojuma biežums :
tūliņ [ˈtūliņ], [tūˈliņ] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt1.
Saistītās nozīmesmomentā, teju, tūlītās, tūlītēs, tūlītēm, tūlītiņ.
Tulkojumisoon, shortly, presently.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
2.parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "tūliņ aiz"; parasti kopā ar: lietvārds Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri