tureklis
tureklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tureklis | turekļi |
Ģen. | turekļa | turekļu |
Dat. | tureklim | turekļiem |
Akuz. | turekli | turekļus |
Lok. | tureklī | turekļos |
1.Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
1.1.Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
2.Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velosipēdi šādā tureklī arī nestabili, gāžas," statīva izvēli komentēja Meļņiks.
- Viņš izvilka no velosipēda pudeļu turekļa Sprite pudeli.
- Milzums dievlūdzēju kāju nodeldētie pakāpieni viļņoja, zem turekļa abās pusēs padziļinādamies un vidū paceldamies.
- Iznāca jauns tureklis, tikai krietni šaurāks.
- Patēvs pats bija izgatavojis svecīšu turekļus.