traucēt
traucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | traucēju | traucējam | traucēju | traucējām | traucēšu | traucēsim |
| 2. pers. | traucē | traucējat | traucēji | traucējāt | traucēsi | traucēsiet, traucēsit |
| 3. pers. | traucē | traucēja | traucēs | |||
Pavēles izteiksme: traucē (vsk. 2. pers.), traucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: traucējot (tag.), traucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: traucētu
Vajadzības izteiksme: jātraucē
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt kādu.
PiemēriMeitenīte kā akmens vilka mani lejā, dziļāk ūdenī, traucēja peldēt.
- Meitenīte kā akmens vilka mani lejā, dziļāk ūdenī, traucēja peldēt.
- Traucēja tikai mušas: līda acīs, kutināja ausis, koda man degunā.
- - Es nudien neuzdrīkstētos jūs traucēt, taču bez jums nevarēšu atrisināt kādu ievilkušos konfliktu.
- Viņa atlaidās dīvāna stūrī un aizvēra acis, it kā lūgdama, lai neviens viņu netraucē.
- Neviens mani netraucē.
1.1.Nevēlami ietekmēt, kavēt kādu darbību, norisi.
1.2.Atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur.
PiemēriZvērs grasījās lēkt, tikai zari traucēja.
- Zvērs grasījās lēkt, tikai zari traucēja.
1.3.Pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības.
2.Būt par cēloni tam, ka procesi organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit