totēms
totēms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | totēms | totēmi |
| Ģen. | totēma | totēmu |
| Dat. | totēmam | totēmiem |
| Akuz. | totēmu | totēmus |
| Lok. | totēmā | totēmos |
1.Totēmismā – dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
Stabili vārdu savienojumiTotēma stabs.
- Totēma stabs vārdkoptermins — ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
2.Cilts ģerbonis ar totēma attēlu.
Avoti: LLVV, LEV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apkārt viņu bija daudz, tā ka viņi zināmā mērā bija totēmi.
- Mēs stāvējām kā vareni totēmi jūsu ciematu priekšā, glabājot nācijas garu.
- Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.
- Un gulbis kļūst par viņa totēmu, labo garu.
- Tas bija pamatīgs totēms, kas varēja no pašām debesīm aplaimot kādu mūžamežos patvērušos cilti.