totēmisms
totēmisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | totēmisms | totēmismi |
| Ģen. | totēmisma | totēmismu |
| Dat. | totēmismam | totēmismiem |
| Akuz. | totēmismu | totēmismus |
| Lok. | totēmismā | totēmismos |
Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tradicionālie reliģiskie kulti bija dabas spēku, saules, amatniecības kulti, totēmisms, kačinas kults.
- ziemeļu klejotājciltīm, kas apdzīvoja Kanādu un ASV ziemeļus, raksturīgs šamanisms un totēmisms.
- Antropoloģija tradicionāli ir pētījusi dzīvnieku lomas cilvēku kultūrā divos pretrunīgos veidos: kā cilvēka fiziskos resursus un kā simbolus vai jēdzienus, izmantojot totēmismu un animismu.
- No arheoloģiskajām liecībām secināms, ka Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu priekštečiem nozīmīgu vietu ieņēma fetišisms, totēmisms, uguns, Saules, Mēness un Pērkona kulti, kā arī dažādi maģijas veidi.
- Viņa kultā labi saskatāmas totēmisma paliekas.