tipināt1
tipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tipinu | tipinām | tipināju | tipinājām | tipināšu | tipināsim |
| 2. pers. | tipini | tipināt | tipināji | tipinājāt | tipināsi | tipināsiet, tipināsit |
| 3. pers. | tipina | tipināja | tipinās | |||
Pavēles izteiksme: tipini (vsk. 2. pers.), tipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tipinot (tag.), tipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tipinātu
Vajadzības izteiksme: jātipina
Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. Abacis tipināja uzreiz pēc Ignata – starp viņiem neviena nebija.
- Tieši tobrīd, kad viņi brīnījās visvairāk, šurp tipināja Dartanjans.
- Un kas gan tur nāk, kas gan tur sniedziņā tipina?
- — Es pabeidzu filologus un visu mūžu tipinu pa vārdu taciņu.
- "Uz pirkstu galiņiem tipināju nopakaļ, lai tik atkal mani nesistu.