tiesasvīrs
Lietojuma biežums :
tiesasvīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiesasvīrs | tiesasvīri |
| Ģen. | tiesasvīra | tiesasvīru |
| Dat. | tiesasvīram | tiesasvīriem |
| Akuz. | tiesasvīru | tiesasvīrus |
| Lok. | tiesasvīrā | tiesasvīros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaidrs, ka viņam jābūt tiesasvīru rīcībā…
- Lielisks jātnieks neiedīdīs mani sēdēt zirgā tik lietpratīgi kā tiesasvīrs vai venēcietis, un, lai saglabātu valodas tīrību, iedarbīgāk ir klausīties nepareizu runu, nevis nevainojamu.
- Tiesneši tiek saukti arī par tiesas kungiem vai tiesasvīriem, dažreiz arī par soģiem.
- Kad bijām labi līgojuši, labi iedzēruši brendvīnu, tiesasvīra pēterim likās izdevīgi ar saimnieku izrunāties.
- Tai kas zin izdosies, drīz gruntīgi parādīt, ka jau mūsu dienās latvieši nav " bauru tauta" vien, ka neviena tauta nav un nevar būt īpaša ļaužu kārta jeb slaka, ka daudz dakteri, mācītāji, bagāti kopmaņi, augsti tiesasvīri jā pat muižnieki ir latvieši, un tikai tādēļ vien daži no šiem vēl kaunās būt par latviešiem, ka šo lietu nav gruntīgi pārdomājuši, un tādēļ, ka mūsu latviešu ( un mūsu zemes gabala vāciešu) raksti līdz šim ar vienu mēdze sajaukt zemnieka kārtu ar latviešu tautu .