tarkšķoņa
tarkšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tarkšķoņa | tarkšķoņas |
| Ģen. | tarkšķoņas | tarkšķoņu |
| Dat. | tarkšķoņai | tarkšķoņām |
| Akuz. | tarkšķoņu | tarkšķoņas |
| Lok. | tarkšķoņā | tarkšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → tarkšķēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tēvocis centās pateikt arī to, un tas skanēja vēl jo smieklīgāk, tāpēc ka tarkšķoņas taču bija vairāk.
- Kad viens putns atgriezās, tad tur krūmos sāka skanēt tāda kā tarkšķoņa.
- Vēl arī gāzējot ir parādījusies kaut kāda pretīga tarkšķoņa kaut kur zem paneļa, bet nav ideju, kas tas varētu būt Visādi citādi, pisu, slavēju, sūdzos un gaidu, kad varēs likt atpakaļ r17 un swagot tālāk
- Lūk, pulksten 10:00 ierūcās divi duči visdažādāko motociklu sirdis, izdvešot niknus rēcienus, nepacietīgu tarkšķoņu un nosvērtu dunoņu.