svēpināt
svēpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svēpinu | svēpinām | svēpināju | svēpinājām | svēpināšu | svēpināsim |
| 2. pers. | svēpini | svēpināt | svēpināji | svēpinājāt | svēpināsi | svēpināsiet, svēpināsit |
| 3. pers. | svēpina | svēpināja | svēpinās | |||
Pavēles izteiksme: svēpini (vsk. 2. pers.), svēpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svēpinot (tag.), svēpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svēpinātu
Vajadzības izteiksme: jāsvēpina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svētajos ezeros neviens nepeldas un nezvejo zivis, bet pie upēm un avotiem, ko cilvēki uzdrīkstējušies izmantot sadzīviskajām vajadzībām, izkar lūgšanu karogus, svēpina smaržzāles un noliek baltos — piens, jogurts, sviests — un saldos — cukurs — ziedojumus.