svepstēt
svepstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svepstu | svepstam | svepstēju | svepstējām | svepstēšu | svepstēsim |
| 2. pers. | svepsti | svepstat | svepstēji | svepstējāt | svepstēsi | svepstēsiet, svepstēsit |
| 3. pers. | svepst | svepstēja | svepstēs | |||
Pavēles izteiksme: svepsti (vsk. 2. pers.), svepstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svepstot (tag.), svepstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svepstētu
Vajadzības izteiksme: jāsvepst
Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Saņemiet, - Jasinskis svepstēja, - tieši no stacijas!
- Kas notiks, ja runāšu sakodītām lūpām un svepstēšu ar sakostu mēli?!
- Arī meiča nopinkšķējās, bērnišķīgā balsī starpbrīžos svepstēdama, cik viņai nozīmīga bijusi Jūlija.
- - nezin kāpēc sācis svepstēt, viņš berbelēja.
- Es vēroju Svepsti kā cilvēku, kurš nopūlas ap man pilnīgi svešu un neinteresantu mehānismu.