svēpēt
svēpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svēpēju | svēpējam | svēpēju | svēpējām | svēpēšu | svēpēsim |
| 2. pers. | svēpē | svēpējat | svēpēji | svēpējāt | svēpēsi | svēpēsiet, svēpēsit |
| 3. pers. | svēpē | svēpēja | svēpēs | |||
Pavēles izteiksme: svēpē (vsk. 2. pers.), svēpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svēpējot (tag.), svēpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svēpētu
Vajadzības izteiksme: jāsvēpē
1.Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību); kūpināt.
Avoti: EH, LLVV, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī tā mēdz sākties draudzība – ar Lauras svēpētās podniecības traukiem un Laimas krūzītēm.
- — Ko tad tu svēpē?
- Saudzīgi ar alumīnija karoti pasmēla sinepju putru no svēpētas māla bļodas un iepildīja tumīgo mērci dažāda izmēra burciņās.
- Tad viņi sapratīs, ka labējā ekonomika nav vienīgā iespējamā un sāks svēpēt ārā no pašu mājas neoliberālos niķus.
- Kā atklāj Laima, viņas taisa gan Latvijas māla traukus, ko apdedzina tradicionālajā svēpētajā malkas ceplī, gan porcelāna un akmensmasas traukus.