svaidīgs
svaidīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | svaidīgs | svaidīgi |
| Ģen. | svaidīga | svaidīgu |
| Dat. | svaidīgam | svaidīgiem |
| Akuz. | svaidīgu | svaidīgus |
| Lok. | svaidīgā | svaidīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| svaidīga | svaidīgas |
| svaidīgas | svaidīgu |
| svaidīgai | svaidīgām |
| svaidīgu | svaidīgas |
| svaidīgā | svaidīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | svaidīgais | svaidīgie |
| Ģen. | svaidīgā | svaidīgo |
| Dat. | svaidīgajam | svaidīgajiem |
| Akuz. | svaidīgo | svaidīgos |
| Lok. | svaidīgajā | svaidīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| svaidīgā | svaidīgās |
| svaidīgās | svaidīgo |
| svaidīgajai | svaidīgajām |
| svaidīgo | svaidīgās |
| svaidīgajā | svaidīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
svaidīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs1.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
2.Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs2.
2.1.Mainīgs (par laikapstākļiem).
2.2.Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl ar izteicieniem svaidīgi sociolingvisti lūko mazināt Endzelīnu ( sk. “
- ar svaidīgu un no ārienes ietekmējamu ārpolitisku orientāciju".
- Īpaši, kad vētras laikā tie gar manu logu kā svaidīgas ogles švīkā tikko izžautus palagus.
- Lidojumā ķīvīti var pazīt pēc tās garajiem, platajiem, noapaļotajiem spārniem un tai raksturīgā svaidīgā lidojuma — tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu.
- Piedevām profesori visi kā viens cerēja, ka jaunais rektors labāk nekā svaidīgais Butvils apvaldīs studentu savstarpējos ķīviņus, jo tie jau pavisam nopietni apdraudēja studēšanu un universitātes pagalmi starpbrīžos arvien biežāk atgādināja kaujas lauku, kur izvietojušies divi karaspēki, kas gaida pavēli mesties uzbrukumā un kam pietiek ar vienu nejaušu šāvienu, lai sāktos slaktiņš.