svaidīgums
svaidīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svaidīgums | svaidīgumi |
| Ģen. | svaidīguma | svaidīgumu |
| Dat. | svaidīgumam | svaidīgumiem |
| Akuz. | svaidīgumu | svaidīgumus |
| Lok. | svaidīgumā | svaidīgumos |
1.Vispārināta īpašība → svaidīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → svaidīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa daudzas stundas pavadīja pie manas gultas, triestiešu svaidīgumā stāstot par tūkstoš lietām vienlaikus, smiedamās un raudādama: veselība viņai bija laba, taču viņa bija dziļi ievainota – briesmīgu vāti bija atstājis viss, kas pārciests un redzēts, gadu nodzīvojot lēģerī un tajās pēdējās, baisajās dienās.
- Iepriekš Leons raidījumam “ TV3 Ziņas” jau pauda, ka neielaišana pasākuma teritorijā viņu ir aizskārusi: “ Mūsu valdības pieņemto noteikumu haotiskumus un svaidīgums ir zināms.