suseklītis
suseklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suseklītis | suseklīši |
| Ģen. | suseklīša | suseklīšu |
| Dat. | suseklītim | suseklīšiem |
| Akuz. | suseklīti | suseklīšus |
| Lok. | suseklītī | suseklīšos |
1.Dem. → suseklis.
2.apvidvārds Matu suka no stingriem cūku sariem.
3.apvidvārds Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
4.apvidvārds Zilā zīdene – viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
Avoti: LV93, RB, LME, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa galvu sedza suseklītī apcirpti iesirmi mati.
- To mātītēm un darba kamenēm uz kailajām pakaļkājām ir tā sauktie kurvīši jeb groziņi un slotiņas jeb suseklīši ziedputekšņu vākšanai.
- Agrākos laikos mironam likuši zārkā klāt peramo slotu , ar kuru viņš ticis mazgāts , ziepju gabaliņu , kādu vecu suseklīti un kājgalā drusku naudu
- Dabūju nobeigt auto mazgāšanu ar mīļo labo " suseklīti" dabīgās ādas lupatiņu, kas arī nav lēta 10. lati, bet spīdumu garantē.