stūrēt
stūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stūrēju | stūrējam | stūrēju | stūrējām | stūrēšu | stūrēsim |
| 2. pers. | stūrē | stūrējat | stūrēji | stūrējāt | stūrēsi | stūrēsiet, stūrēsit |
| 3. pers. | stūrē | stūrēja | stūrēs | |||
Pavēles izteiksme: stūrē (vsk. 2. pers.), stūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stūrējot (tag.), stūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stūrētu
Vajadzības izteiksme: jāstūrē
1.Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
1.3.intransitīvs Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, intransitīvs Virzīties, doties noteiktā virzienā.
2.Regulēt (kā, parasti elementārdaļiņu) plūsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī 12 gadu vecajam Pēterim tētis savulaik bija mācījis stūrēt auto.
- Vīrietis stūrēja savu auto pa Ventspils, Ziemeļu un Krūmu ielu.
- Savukārt septiņdesmitajos gados viņš divas sezonas stūrēja Vašingtonas " Capitals".
- Bija pienākusi kārtējā nakts, kad Agņeška stūrēja automašīnu Pompeju virzienā.
- Skotijas pārstāve Ilse Vuto stāsta, ka motociklu stūrē kopš jaunības.