stupāt
stupāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | stupāju | stupājam | stupāju | stupājām | stupāšu | stupāsim |
2. pers. | stupā | stupājat | stupāji | stupājāt | stupāsi | stupāsiet, stupāsit |
3. pers. | stupā | stupāja | stupās |
Pavēles izteiksme: stupā (vsk. 2. pers.), stupājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stupājot (tag.), stupāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stupātu
Vajadzības izteiksme: jāstupā
1.Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
1.1.apvidvārds Neveikli, smagiem soļiem iet.
2.apvidvārds Enerģiski iet.
Cilme:No krievu ступать.
Avoti: LLVV, MiV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš smagi stupāja, lācīgi likdams baso kāju pēdas uz iekšu.
- , jau ļoti drīz nolaida manai pašapziņai gāzi, un, mazpamazām aizvien vairāk paļaudamās uz kājām, es truli stupāju pa sniega žurgu, vairs necenzdamās nevienu apstādināt un tikai ieklausīdamās apavu ritmiskajā žļurkstēšanā.
- Eiženīte pati ir stupājusi no paguruma ļimstošām kājiņām pa ERMITĀŽU [Ļeņingradā] un izbaudījusi vienu otru katarses mirkli Puškina muzejā un Tretjakova galerijā Maskavā.