stumt
stumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stumju | stumjam | stūmu | stūmām | stumšu | stumsim |
| 2. pers. | stum | stumjat | stūmi | stūmāt | stumsi | stumsiet, stumsit |
| 3. pers. | stumj | stūma | stums | |||
Pavēles izteiksme: stum (vsk. 2. pers.), stumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stumjot (tag.), stumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stumtu
Vajadzības izteiksme: jāstumj
1.Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
1.2.Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
2.žargonisms Iet, vest.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu stumt mākoņus. Stumt ģīmī. Stumt māgā. Stumt purnā. Stumt rorē.
- Ar degunu stumt mākoņus sarunvaloda, idioma — izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- Stumt ģīmī žargonisms, idioma — ēst
- Stumt māgā sarunvaloda, frazēma — ēst
- Stumt purnā žargonisms, idioma — ēst
- Stumt rorē žargonisms, idioma — ēst
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liepājā aizturēts piedzēries vīrietis, kurš naktī ratiņos stūmis puskailu bērnu.
- Bet lielākā dāvana bija meitenīgs, ar kājām stumjams rotaļu kvadracikls.
- Nesen aktieris manīts Ņujorkas ielās stumjam ratiņus ar iekšā sēdošo meitu.
- Pēc apgāšanās vējš autobusu stūmis vairākus metrus, līdz saplīsuši stikli.
- Vīrietis, stumdams savu velosipēdu, šķērsojis ceļu tam neparedzētā vietā.