stumties
stumties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stumjos | stumjamies | stūmos | stūmāmies | stumšos | stumsimies |
| 2. pers. | stumies | stumjaties | stūmies | stūmāties | stumsies | stumsieties, stumsities |
| 3. pers. | stumjas | stūmās | stumsies | |||
Pavēles izteiksme: stumies (vsk. 2. pers.), stumieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stumjoties (tag.), stumšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stumtos
Vajadzības izteiksme: jāstumjas
1.Refl. → stumt; tikt stumtam.
2.Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
2.1.Virzīties, pārvietoties.
2.2.Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš teica, ka to esot salocījis, atpakaļgaitā stumjoties garāžā...
- Nu viņa varēja bez aizķeršanās stumties ezerā iekšā un airēties projām...
- Vēl pārreižu noraustījusies, kā likteni rīstīdama, vagonu karavāna stumjas tālāk.
- Ietves bija gludas, un pa tām bija patīkami stumties.
- Uzņemot jaunu barību, iepriekš apēstā stumjas uz priekšu.