studēt
studēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | studēju | studējam | studēju | studējām | studēšu | studēsim |
| 2. pers. | studē | studējat | studēji | studējāt | studēsi | studēsiet, studēsit |
| 3. pers. | studē | studēja | studēs | |||
Pavēles izteiksme: studē (vsk. 2. pers.), studējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: studējot (tag.), studēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: studētu
Vajadzības izteiksme: jāstudē
1.intransitīvs Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
Piemēri– Pēterburgā studēji?
- – Pēterburgā studēji?
- Studēt – tas ir viegli vai grūti?
- Skaistajā pilsētā dzīvoja un studēja liels skaits latviešu.
- Es studēju aizrautīgi un visumā sekmīgi.
1.1.transitīvs Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
2.transitīvs Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
PiemēriLaiku vilkdams, kādu stundu blandījos pa ielām, studēju kino afišas un blenzu skatlogos.
- Laiku vilkdams, kādu stundu blandījos pa ielām, studēju kino afišas un blenzu skatlogos.
- Studēju grāmatas par lidošanas noteikumiem, radio sakariem, avārijām un tā tālāk.
- Viņš divus gadus ir studējis Bībeli — katru vakaru vienu lapu, katru teikumu "tikmēr, kamēr tā man pielēca".
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit