stubene
stubene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stubene | stubenes |
| Ģen. | stubenes | stubeņu |
| Dat. | stubenei | stubenēm |
| Akuz. | stubeni | stubenes |
| Lok. | stubenē | stubenēs |
1.Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms.
2.Vecmodīga, nolietota cepure.
Avoti: EH, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tik esmu izglitota stubene ar tukšu kabatu.