stilbs1
stilbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stilbs | stilbi |
| Ģen. | stilba | stilbu |
| Dat. | stilbam | stilbiem |
| Akuz. | stilbu | stilbus |
| Lok. | stilbā | stilbos |
1.Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
1.1.Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
2.Parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iebraucot Jēkabpilī, pēkšņi sajutu, ka stilbi spēji kļūst silti.
- Tikai tie stilbi, tikai sakņupušais augums, tikai satraucošā dzelme.
- – mamma no pārsteiguma ar putekļu dauzāmo iebelza sev pa stilbu.
- No muguras pielavīties un tā – hrjasssss, smalkjūtīgi iekampties stilbos!
- Piepeši aiz muguras izdzirdu elsošanu, un tieši stilbā iekampās krancis.