steberēt
steberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | steberēju | steberējam | steberēju | steberējām | steberēšu | steberēsim |
| 2. pers. | steberē | steberējat | steberēji | steberējāt | steberēsi | steberēsiet, steberēsit |
| 3. pers. | steberē | steberēja | steberēs | |||
Pavēles izteiksme: steberē (vsk. 2. pers.), steberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: steberējot (tag.), steberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: steberētu
Vajadzības izteiksme: jāsteberē
1.Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
2.apvidvārds Spārdīties (bērnu runā).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa paraujas malā, tad pagriežas un steberē uz māju pusi.
- Viņš uzmanīgi noliek kreiso kāju pie zemes un steberē tālāk.
- Pie luksofora steberējot, gadās aizķerties aiz šīm pekām.
- Viņš lēnām steberē garām, pamet uz mani skatienu un pēkšņi skaidri saka:
- – Tad viņa pagriezās un steberēja prom.