statīt1
Lietojuma biežums :
statīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | statu | statām | statīju | statījām | statīšu | statīsim |
2. pers. | stati | statāt | statīji | statījāt | statīsi | statīsiet, statīsit |
3. pers. | stata | statīja | statīs |
Pavēles izteiksme: stati (vsk. 2. pers.), statiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: statot (tag.), statīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: statītu
Vajadzības izteiksme: jāstata
1.Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
1.1.apvidvārds Stādīt, dēstīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc tiešām “ vajag kaut ko būvēt”, kaut ko “ mākslīgu”, “ statītu””.
- Veicām arī korelācijas noteikšanu UIĀ starpībai ( UIĀ amputētā – UIĀ veselā) atkarībā no išēmijas laika, statīt attēlā Nr. 21.
- Apslēptais domājamais vai pieņemamais pamats ( noumens, lieta par sevi u.tml.) nav – to stata pats fenomens ar savu parādīšanos un tas ir kultūras, zināšanu noteikts pieņēmums.
- Šādas laika ziņā pietiekoši ilgstošas un noturīgas iezīmes interpretācija ir devusi iespēju statīt priekšā intelektuālo telpu ziniskā aspektā Latvijas teritorijā kā nosacīti patstāvīgas domvides ar minimālu savstarpējās satiksmes tendenci un iespējām.
- Tas gan nenozīmē, ka šāds priekšmets nevar pildīt alegorijas vai simbola lomu, ka mēs to nevaram skatīt estētiskā iestatījumā, uzmanību pievērst tikai pašai parādībai, fenomenam, to nestatot ne kā esošu, ne neesošu.