stātis
stātis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stātis | stāši |
| Ģen. | stāša | stāšu |
| Dat. | stātim | stāšiem |
| Akuz. | stāti | stāšus |
| Lok. | stātī | stāšos |
1.Vērsuma punkts; saulgrieži.
2.Uz vietas stāvēšana; neskaidra lieta.
Avoti: LE, TlV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mocos 11 klasē , domāju stātis LMA
- tramvajā sakāpj kundzītes un sāk macit kā mātei bērni jāaudzina , kur skaidri zināms ka bērnam līdz vismaz 18 gadiem citiem ilgāk kā augošam organismam var tiešam būt daudz grūtak nostavēt kājās , kā tantei pašos speka gados patīk stātī ka vecākiem cilvekiem nedrīkst runāt pretī muļķības